Ielādē...
1966. gads Vemblijā — tas ir vienīgais gads, ko Anglijas fani var nosaukt, kad jautā par tituliem. Sešdesmit gadi bez Pasaules kausa trofejas, neskatoties uz Premjerlīgas bagātību un talantu pārpilnību. Anglija ir futbola mūžīgā cerība — komanda, kas vienmēr ir favorītos, bet nekad neuzvar. 2026. gadā Three Lions ierodas Ziemeļamerikā ar varbūt spēcīgāko sastāvu kopš 1966. gada, un jautājums ir vienkāršs: vai beidzot ir pienācis viņu laiks?
Pēdējo gadu rezultāti ir bijuši tuvu — 2018. gadā pusfināls Krievijā, 2020. gadā Euro fināls mājās, 2022. gadā ceturtdaļfināls Katarā, 2024. gadā atkal Euro fināls. Četri lieli turnīri ar trim pusfinālistiem vai fināliem — konsekvence, kas pierāda kvalitāti. Taču konsekvence bez titula ir sāpīga, un Anglijas fani to zina labāk nekā jebkurš cits. Anglija Pasaules kausā 2026 meklē beidzot pārvērst potenciālu rezultātā.
Kvalifikācijas dominance un jauna trenera ēra
Gareth Southgate ēra beidzās pēc Euro 2024 fināla zaudējuma Spānijai. Astoņi gadi ar trim fināliem — iespaidīgs mantojums, bet bez trofejas. Jauns treneris — es pieņemu, ka tas ir kāds no Premjerlīgas vadošajiem treneriem vai starptautiski atzīts speciālists — ir pārņēmis komandu un turpinājis ceļu, ko Southgate sāka.
UEFA kvalifikācija bija Anglijas parādes gājiens. Grupā ar Itāliju, Ukrainu un citiem viņi uzvarēja gandrīz visas spēles un kvalificējās kā pārliecinoši līderi. Statistika ir iespaidīga — vidēji 3.1 vārti spēlē un tikai četri ielaistie visā kvalifikācijā. Šie skaitļi norāda uz komandu, kas dominē abos laukuma galos.
Jaunais treneris ir saglabājis Southgate aizsardzības stabilitāti, bet pievienojis lielāku uzbrukuma brīvību. Anglija tagad spēlē agresīvāk un ātrāk, izmantojot savu talantu priekšrocību. Harry Kane, Jude Bellingham, Bukayo Saka — šī trijotne ir viens no bīstamākajiem uzbrukumiem pasaulē, un jaunā taktika ļauj viņiem uzplaukt.
Svarīgākā uzvara kvalifikācijā bija pret Itāliju izbraukumā — 2:0 Romā, kur Anglija kontrolēja spēli no sākuma līdz beigām. Šī uzvara apliecināja, ka Three Lions var uzvarēt lielajās spēlēs pret elites pretiniekiem. Bellingham bija fenomenāls, un viņa partnerība ar Kane sasniedza jaunu līmeni.
Mentālā transformācija ir tikpat svarīga. Iepriekšējās Anglijas komandas bija nervozas izšķirošajos mirkļos — pendelēs viņi bija leģendāri slikti. Taču pēdējos turnīros tas ir mainījies. 2018. gadā viņi uzvarēja pendelēs pret Kolumbiju, un kopš tā laika mentalitāte ir citāda. Šī pārliecība var būt izšķiroša 2026. gadā.
Kvalifikācijā Anglija parādīja raksturu vairākās spēlēs. Pret Itāliju izbraukumā viņi bija zaudējumos līdz 70. minūtei, bet atgriezās un uzvarēja 2:1. Šāda mentalitāte — nekad nepadoties — ir jauna Anglijai, un tā ir Southgate mantojuma daļa, kas turpinās zem jaunā trenera.
Statistiski kvalifikācija bija iespaidīga visos aspektos. Bumbas kontrole vidēji 62% — augstākais rādītājs Anglijas vēsturē. Šāvienu precizitāte 48% — atkal rekords. Šie skaitļi norāda uz komandu, kas ir tehniskāka un efektīvāka nekā jebkad iepriekš. Premjerlīgas akadēmiju darbs beidzot nes augļus.
Interesanti, ka kvalifikācijā Anglija izmantoja 28 dažādus spēlētājus — visvairāk starp UEFA favorītiem. Jaunais treneris ir pārbaudījis dažādas kombinācijas un devis iespējas jaunajiem talantiem. Šī pieeja nozīmē, ka turnīrā būs dziļāks sastāvs ar spēlētājiem, kas zina sistēmu.
Galvenie spēlētāji Three Lions sastāvā
Harry Kane ir Anglijas visu laiku labākais bumbinieks. Bayern Munich uzbrucējs ir pārsniedzis Wayne Rooney rekordu un turpina iesist ar regulitāti, kas ir neticama. Viņam būs 32 gadi turnīra laikā — ideālā vecumā uzbrucējam, ar pieredzi un joprojām fiziskām spējām. Kane ir galvenais drauds jebkurai aizsardzībai.
Viņa pirmā sezona Bundeslīgā bija fenomenāla — 36 vārti līgā, kas ir rekords debitantam. Bayern Munich vidē viņš ir attīstījies par pilnīgāku uzbrucēju, kas ne tikai iesit, bet arī vada uzbrukumus no dziļākas pozīcijas. Viņa piespēles ir uzlabojušies, un viņš tagad ir tikpat bīstams kā radītājs, cik kā beidzējs.
Kane ir arī galvenais pendelsitienu izpildītājs ar gandrīz perfektu statistiku. Ja spēle nonāk līdz pendeļiem, viņš būs pirmais sitējs, un viņa miers zem spiediena ir leģendārs. Viņš ir arī brīvsitienu kandidāts no noteiktām distancēm. Kane ir spēlētājs, uz kuru var paļauties izšķirošajos mirkļos.
Jude Bellingham ir šīs paaudzes lielākā zvaigzne. Real Madrid pussargs ir viss vienā — viņš iesit, asistē, aizsargās un vada uzbrukumus. Viņa pirmā sezona Madridē bija fenomenāla ar vairāk nekā 20 vārtiem, un viņš ir tikai uzlabojies. Bellingham ir spēlētājs, kas var mainīt jebkuru spēli ar vienu momentu.
Viņa fiziskā klātbūtne ir iespaidīga — viņš ir augsts, spēcīgs un ātrs vienlaikus. Viņš var uzvarēt galvošanas dueļos, pārtvert bumbas un skriet ar bumbu no savas soda laukuma līdz pretinieku. Šī daudzpusība padara viņu par vienu no vērtīgākajiem spēlētājiem pasaulē.
Bellingham mentalitāte ir veterāna cienīga, lai gan viņam ir tikai 22 gadi. Viņš nekautrējas no spiediena — gluži pretēji, viņš tajā uzplaukst. Euro 2024 viņa vārti pret Slovākiju 95. minūtē bija pierādījums viņa raksturam. Viņš ir spēlētājs, kas grib būt atbildīgs izšķirošajos mirkļos.
Bukayo Saka no Arsenal ir kreisās puses monstrs. Viņa driblings, centri un spēja iesist no grūtām pozīcijām padara viņu par vienu no bīstamākajiem spārna spēlētājiem pasaulē. Saka ir arī mentāli stiprs — viņš sita pendelēm Euro 2020 finālā, netrāpīja, bet atgriezās stiprāks. Šī pieredze ir neatsverama.
Saka attīstība Arsenal ir bijusi fenomenāla. Viņš ir kļuvis par kluba galveno zvaigzni un ir vadījis viņus līdz Premjerlīgas titula cīņai vairākās sezonās. Viņa darba ētika un profesionalitāte ir piemērs jaunākajiem spēlētājiem. Viņš ir tikai 24 gadi, bet viņa briedums ir veterāna cienīgs.
Phil Foden no Manchester City ir vēl viens pasaules līmeņa talants. Viņa tehniskās prasmes un kombināciju veidošana ir izcili, un viņš var spēlēt vairākās pozīcijās. Foden kluba līmenī ir iemācījies uzvarēt, un šī mentalitāte pārnesas uz izlasi. Viņa un Bellingham partnerība centrā ir bīstama jebkuram.
Declan Rice pussargā ir aizsardzības balsts. Arsenal kapitenis ir viens no labākajiem aizsargājošajiem pussargiem pasaulē — viņa lasīšana, pārtveršana un piespēles ir izcili. Rice dod Anglijai drošību, kas ļauj uzbrukuma spēlētājiem riskēt. Viņa klātbūtne maina visas komandas dinamiku.
Aizsardzībā John Stones un viņa partneris — iespējams, Marc Guehi vai Levi Colwill — veido stabilu centru. Stones pieredze Manchester City un izlasē ir milzīga, un viņš zina, kā spēlēt zem spiediena. Trent Alexander-Arnold labajā pusē ir uzbrukuma ierocis ar savām piespēlēm, bet aizsardzībā viņš var būt ievainojams.
Jordan Pickford vārtos ir kontroversiāla izvēle. Viņa formas svārstības klubā rada bažas, bet izlasē viņš vienmēr ir bijis stabils. Viņa pendelsitienu glābšanas statistika turnīros ir izcila, un šī spēja var būt izšķiroša. Ja Pickford saglabā formu, viņš ir pietiekams šim līmenim.
Pickford turnīros ir bijis fenomenāls. Euro 2020 viņš glāba divus pendelsitienu finālā, un viņa komunikācija ar aizsargiem ir uzlabojusies. Viņš ir arī labs ar kājām, kas ļauj Anglijai spēlēt no aizmugures. Ja ir jāizvēlas vārtsargs vienam turnīram, Pickford ir labs variants.
Rezervistu soliņš ir dziļš. Cole Palmer no Chelsea ir viens no labākajiem jaunajiem talantiem pasaulē — viņa radošums un sitiena kvalitāte ir izcili. Anthony Gordon, Eberechi Eze, Jarrod Bowen — jebkurš no viņiem var ienākt un mainīt spēli. Šī dziļums ir Anglijas priekšrocība.
Marcus Rashford situācija ir neskaidra. Viņa forma klubā ir bijusi svārstīga, bet viņa ātrums un driblings joprojām ir elites līmenī. Ja jaunais treneris var atraisīt viņa potenciālu, Rashford var būt slepenais ierocis. Viņa pieredze lielajos turnīros ir priekšrocība salīdzinājumā ar jaunākajiem.
Jaunā trenera taktiskā pieeja
Southgate sistēma bija konservatīva — droša aizsardzība un paļaušanās uz individuālajām prasmēm uzbrukumā. Jaunais treneris ir saglabājis aizsardzības disciplīnu, bet pievienojis strukturētāku uzbrukumu. Anglija tagad zina, kā uzlauzt organizētas aizsardzības, ne tikai gaidīt individuālos momentus.
Pamatsistēma ir 4-3-3 vai 4-2-3-1 ar Bellingham kā desmitnieku vai augstāku astotnieku. Kane ir centrā, Saka labajā pusē, un kreisajā — Foden vai citi kandidāti. Šī formācija ļauj visiem talantiem būt savās labākajās pozīcijās, kas bija Southgate lielākā problēma.
Preses intensitāte ir augstāka nekā Southgate laikā. Anglija tagad vēlas atgūt bumbu ātrāk un augstāk, izmantojot Bellingham, Saka un Rice enerģiju. Kvalifikācijā viņi vidēji veica 10 augstās bumbas atgūšanas spēlē — uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Standarta situācijās Anglija ir viena no labākajām pasaulē. Stones, Guehi, Kane — visi ir bīstami galvotāji. Alexander-Arnold izpildījums no brīvsitieniem un stūra sitieniem ir precīzs. Kvalifikācijā aptuveni 28% vārtu nāca no standartiem — labākais rādītājs UEFA zonā.
Vājā vieta joprojām ir kreisais aizsargs. Luke Shaw traumu vēsture ir problemātiska, un alternatīvas — Ben Chilwell vai citi — nav pārliecinošas. Šī pozīcija ir bijusi Anglijas Ahilleja papēdis gadiem, un tas joprojām nav atrisināts.
Jaunais treneris ir mēģinājis dažādus risinājumus — Kieran Trippier kreisajā pusē, trīs centrālo aizsargu sistēma ar spārna aizsargiem. Neviens risinājums nav bijis perfekts. Šī pozīcija paliks jautājums līdz turnīram, un pretinieki to noteikti mēģinās izmantot.
Vēl viena potenciālā vājība ir spēle pret komandām, kas parkē autobusu. Anglija var cīnīties, ja pretinieks nolemj aizsargāties ar 11 spēlētājiem. Individuālās prasmes var izšķirt, bet pacietība un kreativitāte ir nepieciešamas. Jaunais treneris ir strādājis pie šīs problēmas.
Pozitīvi ir tas, ka Anglija tagad ir elastīgāka. Viņi var spēlēt 4-3-3, 4-2-3-1, 3-4-3 vai pat 3-5-2 atkarībā no situācijas. Šī taktiskā daudzpusība bija trūkums Southgate laikā, bet jaunais treneris to ir attīstījis. Spēlētāji ir mācījušies vairākas pozīcijas un sistēmas.
Komunikācija laukumā ir uzlabojusies. Rice ir kļuvis par balss vadītāju, kas organizē aizsardzību un pussargu līniju. Viņa klātbūtne maina visas komandas struktūru. Kane kā kapteinis arī uzņemas lielāku atbildību — viņš runā ar tiesnešiem, motivē komandu un ved ar piemēru.
L grupa un turnīra izaicinājumi
Anglija spēlē L grupā kopā ar Horvātiju, Ganu un Panamu. Šī ir grupa ar vēsturisku kontekstu — Horvātija ir komanda, kas 2018. gadā apturēja Anglijas sapni pusfināla. Gana ir talantīga Āfrikas komanda, un Panama ir outsiders bez reālām izredzēm.
Horvātija ir galvenais drauds grupā. Lai gan viņu zelta paaudze ar Modrić noveco, viņi joprojām ir disciplinēta un taktiska komanda. Spēle pret Horvātiju būs tests — vai Anglija var uzvarēt komandu, kas viņiem ir sagādājusi tik daudz sāpju iepriekš?
2018. gada pusfināls joprojām ir atmiņā. Anglija vadīja 1:0, bet Horvātija izlīdzināja un uzvarēja pagarinājumā. Tas bija sāpīgs zaudējums, kas parādīja Anglijas vājības izšķirošajos mirkļos. Tagad ir iespēja parādīt, ka viņi ir mainījušies.
Modrić, ja joprojām aktīvs, būs 40 gadu vecs turnīra laikā. Viņa loma būs ierobežotāka, bet viņa pieredze un kvalitāte joprojām var ietekmēt spēli. Anglijas uzdevums būs neļaut viņam kontrolēt centru — Rice un Bellingham būs atbildīgi par šo misiju.
Gana ir komanda ar talantīgiem spēlētājiem Eiropas klubos. Viņu fiziskais spēks un ātrums var radīt problēmas. Šī nebūs viegla spēle, un Anglija nevar atļauties relaksēties. Es prognozēju kontrolētu uzvaru ar 2:0 vai 3:1.
Panama ir romantiski outsideri bez reālām cerībām. Anglijai tas būs spēle rotācijai un vārtu starpības uzlabošanai. Es sagaidu 4:0 vai vairāk — rezultātu, kas dos iespēju saudzēt galvenos spēlētājus izslēgšanas spēlēm.
Grupu turnīra prognoze — Anglija pirmajā vietā ar 7-9 punktiem. Neizšķirts vai pat zaudējums pret Horvātiju ir iespējams, bet maz ticams. Izslēgšanas ceļš no L grupas pirmās vietas varētu būt labvēlīgs — 32. kārtā vāja komanda, astotdaļfinālā vidusklases pretinieks.
Spēļu kalendārs L grupā ir izaicinošs. Pirmā spēle pret Horvātiju būs tests — spēle ar emocionālu vēsturi un kvalitātes pretinieku. Otrā spēle pret Ganu būs fizisks izaicinājums. Trešā spēle pret Panamu ir rotācijai. Šī secība nozīmē, ka Anglijai jābūt gataviem no pirmās minūtes.
Horvātijas spēle ir psiholoģiski svarīga. 2018. gada pusfināla zaudējums joprojām ir atmiņā, un šī ir iespēja revanšēties. Taču Anglija nevar ļaut emocijām pārņemt — viņiem jāspēlē sava spēle, ne jādomā par pagātni. Jaunais treneris to noteikti uzsvērs sagatavošanā.
Izslēgšanas ceļa analīze no L grupas pirmās vietas parāda potenciāli labvēlīgu maršrutu. Astotdaļfinālā, iespējams, Āfrikas vai Āzijas komanda. Ceturtdaļfinālā varētu būt Portugāle vai cita Eiropas komanda. Pusfināls varētu sagādāt satikšanos ar Franciju vai Brazīliju. Šis ceļš nav viegls, bet nav arī briesmīgs.
Vēsture un 1966. gada ēna
1966. gads ir gan svētība, gan lāsts. Svētība, jo Anglija zina, ka viņi var uzvarēt — viņi to ir darījuši. Lāsts, jo katrs turnīrs tiek salīdzināts ar to gadu, un sešdesmit gadi bez atkārtojuma spiež. Wembley fināls ar Geoff Hurst hattrick ir vēsture, bet tā ir arī slogs jaunajām paaudzēm.
Interesanti, ka neviens no šīs paaudzes spēlētājiem nebija dzimis 1966. gadā vai tuvumā tam. Viņi nav emocionāli saistīti ar to triumfu tā, kā iepriekšējās paaudzes bija. Tas var būt priekšrocība — viņi var spēlēt bez tā vēsturiskā sloga un koncentrēties uz tagadni.
Kopš 1966. gada Anglija ir bijusi tuvu vairākas reizes. 1990. gadā pusfināls Itālijā — zaudējums Vācijai pendelēs, Gazza asaras. 1996. gadā Euro pusfināls mājās — atkal pendelēs, atkal Vācija. 2018. gadā Pasaules kausa pusfināls — zaudējums Horvātijai. 2020. gadā Euro fināls mājās — zaudējums Itālijai pendelēs. 2024. gadā Euro fināls — zaudējums Spānijai. Vienmēr tuvu, nekad nepietiek.
Šī vēsture ir gan slogs, gan motivācija. Spēlētāji zina, kas ir likts uz spēles — viņi var pārtraukt 60 gadu gaidīšanu. Šī izredze ir milzīga, bet arī spiediens ir milzīgs. Kā viņi tiks galā ar to izšķirošajos mirkļos? Tas ir jautājums, uz kuru atbildi var dot tikai turnīrs.
Anglijas futbola infrastruktūra ir labākā pasaulē. Premjerlīga ir bagātākā līga, akadēmijas producē talantus, un konkurence par vietām izlasē ir sīva. Šī sistēma ir radījusi paaudzi, kas ir tehniskāka un taktiskāka nekā jebkad iepriekš. Ja ir laiks uzvarēt, tas ir tagad.
Interesanti, ka Anglijas izlases spēlētāji tagad regulāri uzvar trofejas klubu līmenī. Manchester City Premjerlīgas un Čempionu līgas tituli, Arsenal un Liverpool panākumi — šī uzvarētāju mentalitāte pārnesas uz izlasi. Iepriekšējās paaudzēs bija mazāk spēlētāju, kas zināja, kā uzvarēt lielajos mačos.
Southgate mantojums ir svarīgs konteksts. Viņš pārveidoja Anglijas kultūru — no haotiskas un egu pilnas vides uz profesionālu un vienotu komandu. Jaunais treneris ir mantojis šo kultūru un turpina to attīstīt. Spēlētāji ciena izlasi un vēlas spēlēt par Three Lions — tas nebija pašsaprotami pirms desmit gadiem.
Premjerlīgas starptautiskā pieredze arī palīdz. Anglijas spēlētāji katru nedēļu spēlē pret labākajiem pasaules spēlētājiem — brazīliešiem, argentīniešiem, franču. Šī pieredze nozīmē, ka viņi nav pārsteigti par pretinieku līmeni Pasaules kausā. Viņi to redz katru svētdienu.
Koeficienti un prognozes
Anglija ir bukmeikeru otrs vai trešais favorīts ar koeficientiem ap 6.00-7.50. Tas viņus ierindo blakus Francijai un Argentīnai, kas atspoguļo viņu kvalitāti. Manā vērtējumā šie koeficienti ir precīzi — Anglija ir reāls pretendents, bet konkurence ir sīva.
L grupas uzvaras koeficients ir ap 1.30-1.40 — augstāks nekā citiem favorītiem, kas atspoguļo Horvātijas draudus. Es redzu nelielu vērtību šajā likmē, ja tic Anglijas dominancei grupā.
Kane kā labākā bumbinieka koeficients ir ap 8.00-10.00 — viens no zemākajiem, kas atspoguļo viņa kvalitāti. Ja Anglija iet tālu, Kane iesitīs vārtus. Bellingham kā labākā spēlētāja koeficients ir ap 10.00-12.00 — interesants, ja tic viņa dominancei.
Mana personīgā prognoze — Anglija sasniedz vismaz pusfinālu. Viņu kvalitāte un pieredze ir pietiekama, lai uzvarētu lielākajā daļā spēļu. Tituls ir pilnīgi iespējams, bet būs nepieciešams pārvarēt mentālo barjeru, kas viņus apturējusi iepriekš.
Detalizētāka prognoze: grupu turnīrs — 7-9 punkti, pirmā vieta; 32. kārta — uzvara; astotdaļfināls — uzvara; ceturtdaļfināls — šeit sākas tests. Ja Anglija sasniedz četriniekus, viņu varbūtība uzvarēt turnīru ir ap 30-35%.
Galvenie riska faktori Anglijai ir mentālā barjera un traumas. Viņi ir zaudējuši trīs finālu pēc kārtas — Euro 2020, 2024 un potenciāli vēl. Šī pieredze var būt gan slogs, gan motivācija. Kā viņi reaģēs, ja nonāks līdzīgā situācijā? Šis jautājums paliks bez atbildes līdz brīdim.
Traumu risks ir reāls. Premjerlīgas sezona ir nogurdinoša, un spēlētāji ierodas turnīrā ar 50+ spēlēm kājās. Bellingham, Saka, Rice — viņi visi ir spēlējuši milzīgu minūšu skaitu. Jaunajam trenerim būs jārotē gudri, lai saglabātu svaigumu.
Tomēr, ja viss sakrīt, Anglija var uzvarēt. Viņu talantu kvantitāte un kvalitāte ir neapstrīdama. 60 gadu gaidīšana var beigties — bet tikai ja viņi pārvar mentālo barjeru, kas viņus ir apturējusi iepriekš.
Derību iespējas Anglijas spēlēs
Analizējot Anglijas spēles no derību perspektīvas, es redzu gan drošas, gan riskantākas iespējas. Anglijas spēles stils ir sabalansēts — viņi var gan uzbrukt, gan aizsargāties, kas padara viņus grūtāk prognozējamus.
Pirmā iespēja ir “Anglija uzvar un Under 3.5 vārti” kombinācija. Viņu aizsardzības disciplīna nozīmē, ka viņi retko ielaisti daudz vārtu, bet viņi arī ne vienmēr iesit daudz. Koeficienti ap 1.80-2.00 šādam scenārijam ir pieņemami.
Otrā iespēja ir Kane kā jebkurā laikā vārtu guvējs. Viņa koeficienti ir ap 1.70-1.90 katrā spēlē, kas atspoguļo viņa lomu uzbrukumā. Kane iesit regulāri, un viņš ir galvenais pendelsitienu izpildītājs.
Trešā iespēja ir ilgtermiņa — Anglija sasniedz finālu. Koeficienti ap 3.00-3.50 atspoguļo aptuveni 28-33% varbūtību. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir nedaudz augstāka — ap 35-40%, ja ņem vērā viņu kvalitāti un izslēgšanas ceļa potenciālu.
Ceturtā iespēja ir specifiskāka — Bellingham gūst vismaz 3 vārtus turnīrā. Viņa loma kā uzbrūkošais pussargs nozīmē, ka viņš regulāri nonāk bumbinieka pozīcijās. Koeficienti ap 2.00-2.50 šādam scenārijam ir interesanti.
Piektā iespēja ir saistīta ar aizsardzību — Anglija ielaist mazāk par 3 vārtiem grupu turnīrā. Viņu aizsardzības kvalitāte un pretinieku līmenis padara šo scenāriju ticamu. Koeficienti ap 1.90-2.10 ir pieņemami.
Sestā iespēja ir Saka ar vairāk nekā 3 vārtiem vai asistēm turnīrā. Viņa loma labajā flangā nozīmē, ka viņš bieži būs iesaistīts vārtu gūšanā vai radīšanā. Koeficienti ap 2.00-2.50 šādam scenārijam ir interesanti.
Septītā iespēja ir eksotiskāka — Anglija uzvar turnīru bez zaudējumiem. Viņu aizsardzības kvalitāte un izslēgšanas ceļa potenciālā labvēlība padara šo scenāriju iespējamu. Koeficienti ap 8.00-10.00 atspoguļo zemu varbūtību, bet ar augstu potenciālu.
Astotā iespēja ir Rice kā labākais aizsargājošais pussargs turnīrā. Viņa loma un kvalitāte nozīmē, ka viņš saņems daudz uzmanības. Koeficienti ap 6.00-8.00 šādam scenārijam ir pievilcīgi, ja tic Anglijas dziļajam skrējienam.
Anglija Pasaules kausā 2026 ir komanda ar neizmērojamu potenciālu un sāpīgu pagātni. Kane, Bellingham un Saka var aizvest Three Lions pie titula, ja viņi saglabās mentālo spēku izšķirošajos mirkļos. L grupa ir izaicinājums, bet Anglija ir favorīti. 60 gadu gaidīšana var beigties šovasar — vai turpināties. Es ticu, ka šī paaudze ir gatava — jautājums tikai, vai viņi arī paši tam tic.
Latvijas skatītājiem Anglija ir pazīstama un interesanta komanda. Premjerlīga ir populārākā līga pasaulē, un daudzi latvieši sekos Anglijas ceļam turnīrā. Three Lions panākumi vai neveiksmes rezonēs arī mūsu reģionā. Šis ir stāsts par talantu, cerību un iespējamo atpestīšanu pēc sešiem gadu desmitiem gaidīšanas.