Ielādē...
2018. gads Krievijā bija katastrofa — titula aizstāvēji neizgāja no grupas, zaudējot Dienvidkorejai un Meksikai. 2022. gads Katarā bija atkārtojums — atkal grupu turnīra izgāšanās, šoreiz pret Japānu un Kostariku. Divi Pasaules kausi pēc kārtas bez izslēgšanas spēlēm — tas ir apkaunojums valstij, kas četras reizes ir pacēlusi trofeju. Taču 2024. gada Eiropas čempionāts mājās iezīmēja pagrieziena punktu. Vācija Pasaules kausā 2026 ierodas ar jaunu enerģiju un jaunu identitāti, gatava pierādīt, ka Die Mannschaft joprojām pieder elitei.
Julian Nagelsmann ir šīs atdzimšanas arhitekts. Jaunākais treneris, kas vadījis Vāciju, ieviesis modernu, agresīvu futbola stilu, kas atgādina labākos Vācijas gadus. Viņa komunikācija ar spēlētājiem ir citāda — viņš ir no viņu paaudzes, un viņi viņu respektē kā līdzīgu, ne kā autoritāti no augšas. Šī dinamika ir mainījusi komandas atmosfēru no saspringtas uz brīvu un radošu.
Kvalifikācijas process un formas atgūšana
Pēc Kataras fiasko Vācijas futbola federācija pieņēma drosmīgu lēmumu — atlaist Hansi Flick un iecelt Nagelsmann, kurš bija bez darba pēc Bayern Munich atlaišanas. Šis lēmums sākotnēji izraisīja skepticismu, bet rezultāti runāja paši par sevi. Euro 2024 mājās Vācija sasniedza ceturtdaļfinālu un zaudēja Spānijai tikai pagarinājumā — cienīgs sniegums, kas atjaunoja ticību.
UEFA kvalifikācija Pasaules kausam 2026 bija Vācijas atgriešanās pie dominances. Grupā ar Nīderlandi, Ungāriju un citiem viņi uzvarēja gandrīz visas spēles un kvalificējās kā grupas līderi. Statistika bija iespaidīga — vidēji 2.5 vārti spēlē un mazāk nekā 0.7 ielaistie. Šie skaitļi norāda uz sabalansētu komandu, kas var gan uzbrukt, gan aizsargāties.
Nagelsmann taktiskā pieeja kvalifikācijā bija elastīga. Viņš eksperimentēja ar dažādām formācijām — 4-2-3-1, 3-4-3, 4-3-3 — atkarībā no pretinieka. Šī spēja pielāgoties ir atšķirība no iepriekšējām Vācijas versijām, kas bija dogmatiskas savā pieejā. Tagad Die Mannschaft var spēlēt dažādos stilos, kas padara viņus grūtāk prognozējamus.
Svarīgākā uzvara kvalifikācijā bija pret Nīderlandi — 2:1 izbraukumā Amsterdamā. Šī spēle parādīja, ka Vācija var uzvarēt lielajās spēlēs pret elites pretiniekiem. Florian Wirtz un Jamal Musiala bija izcili, un viņu partnerība kļuva par Vācijas galveno ieroci. Pēc šīs spēles Eiropas mediji sāka runāt par “jauno Vāciju” — un viņiem bija taisnība.
Mentālā transformācija ir tikpat svarīga kā taktiskā. Iepriekšējās Vācijas komandas bija saspringtas un baidījās no kļūdām. Nagelsmann ir izveidojis vidi, kur spēlētāji drīkst riskēt un kļūdīties bez bailēm no kritikas. Šī brīvība ir atbrīvojusi kreativitāti, īpaši jaunajos talantos kā Musiala un Wirtz.
Kvalifikācijas spēles parādīja, ka Vācija ir atradusi savu ritmu. Viņi uzvarēja pirmās četras spēles ar kopējo rezultātu 14:2, kas bija signāls pārējai Eiropai. Nagelsmann sistēma strādāja, un spēlētāji tajā iederējās. Pat grūtākajās spēlēs — pret Nīderlandi un Ungāriju — Vācija parādīja raksturu un spēju uzvarēt.
Interesanti, ka Nagelsmann aktīvi rotēja sastāvu kvalifikācijā. Viņš deva iespējas jaunajiem talantiem un pārbaudīja dažādas kombinācijas. Šī pieeja nozīmē, ka turnīrā viņam būs dziļāks sastāvs ar spēlētājiem, kas zina sistēmu un var ienākt jebkurā brīdī. Rezervistu kvalitāte ir augstāka nekā iepriekšējos ciklos.
Aizsardzības stabilitāte bija pārsteidzoša. Iepriekšējās Vācijas komandas bija ievainojamas aizmugurē, bet Nagelsmann ir uzlabojis šo aspektu. Tikai seši ielaistie vārti desmit spēlēs — labākais rādītājs kopš 2014. gada kvalifikācijas. Rüdiger klātbūtne un Kimmich organizācija ir bijuši izšķiroši šajā uzlabojumā.
Galvenie spēlētāji Die Mannschaft sastāvā
Jamal Musiala ir Vācijas jaunā zvaigzne. Bayern Munich talants ir viens no labākajiem jaunajiem spēlētājiem pasaulē — viņa driblings, vīzija un spēja atrast telpas ir izcili. Viņam ir tikai 23 gadi, bet viņš jau ir pieredzējis vairāk nekā 100 spēles Bundeslīgā un izlasē. Musiala ir spēlētājs, kas var mainīt spēli ar vienu darbību.
Interesanti, ka Musiala varēja spēlēt Anglijai — viņš ir dzimis Stuttgartē, bet uzaudzis Anglijā un spēlējis Chelsea akadēmijā. Viņa lēmums izvēlēties Vāciju bija izšķirošs, un Vācijas federācija ir pateicīga par to. Viņš ir Vācijas nākotne un tagadne vienlaikus.
Florian Wirtz no Bayer Leverkusen ir Musiala perfektais partneris. Viņi abi ir radoši, tehniski un bezbailīgi — divu talantu kombinācija, kas atgādina Vācijas labākos laikus. Wirtz spēle ir elegantāka, ar izcilām piespēlēm un sitienu no distances. Viņu savstarpējā sapratne ir gandrīz telepatiska — viņi lasa viens otra kustības intuitīvi.
Wirtz bija Leverkusen čempionāta sezonas galvenais arhitekts, un viņa forma ir izcila. Viņa spēja redzēt spēli un atrast risinājumus ir reti sastopama tik jaunam spēlētājam. Kopā ar Musiala viņi veido pussargu duetu, kas var konkurēt ar jebkuru pasaulē. Šī partnerība ir Vācijas lielākais trumpis turnīrā.
Kai Havertz ir evolucionējis par centrālo uzbrucēju Arsenal. Viņa spēle bez bumbas, kombināciju veidošana un galvošana ir uzlabojušies, un tagad viņš ir reāls deviņnieka tips. Havertz dod Vācijai to, kas viņiem trūka — mērķi soda laukumā, kas var pabeigt uzbrukumus. Viņa forma klubā ir bijusi izcila, un tas pārnesīsies uz izlasi.
Pussargā Joshua Kimmich ir vadītājs. Bayern Munich kapteinis ir viens no labākajiem aizsargājošajiem pussargiem pasaulē — viņa lasīšana, piespēles un līderība ir neatsverami. Viņš var arī spēlēt kā labais aizsargs, kas dod Nagelsmann taktiskās opcijas. Kimmich ir komandas sirds un smadzenes vienlaikus.
Toni Kroos pensionēšanās no izlases atstāja robu, bet jaunā paaudze to aizpilda. Robert Andrich no Leverkusen ir kļuvis par stabilu aizsargājošo pussargu, kas dod Vācijai fizisko klātbūtni centrā. Viņa partnerība ar Kimmich ir sabalansēta — Andrich iznīcina, Kimmich rada.
Aizsardzībā Antonio Rüdiger no Real Madrid ir līderis. Viņa pieredze un fiziskais spēks stabilizē visu aizsardzības līniju. Blakus viņam Jonathan Tah vai Nico Schlotterbeck var spēlēt atkarībā no pretinieka. Vācijas aizsardzība nav tik slavena kā uzbrukums, bet tā ir pietiekami stabila turnīra formātam.
Marc-André ter Stegen vārtos ir pasaules līmeņa talents, bet viņa traumu vēsture rada bažas. Ja viņš ir vesels, viņš ir viens no labākajiem vārtsargiem turnīrā. Ja nē, Manuel Neuer vai citi var aizstāt, bet kvalitātes kritiens būtu manāms. Vārtsarga situācija ir viens no jautājumiem, kas jāatrisina pirms turnīra.
Manuel Neuer, ja joprojām aktīvs, ir leģenda ar neizmērojamu pieredzi. Viņš ir uzvarējis Pasaules kausu 2014. gadā un zina, kas nepieciešams lielajos turnīros. Viņa klātbūtne pat kā rezervistam dod komandai pārliecību — viņš ir mentors jaunākajiem spēlētājiem.
Sānu aizsargi ir Vācijas vājākā vieta. Labajā pusē Kimmich var spēlēt, bet tas ņem viņu prom no pussargu pozīcijas, kur viņš ir visefektīvākais. Kreisajā pusē David Raum vai citi kandidāti nav pasaules līmenī. Nagelsmann ir strādājis pie šīs problēmas, bet tā joprojām pastāv.
Leroy Sané no Bayern Munich ir vēl viens variants uzbrukumā. Viņa ātrums un driblings var būt postijoši, bet viņa konsekvence nav vienmēr garantēta. Kā supersubs, ienākot pret nogurušiem aizsargiem, viņš var būt letāls. Nagelsmann zina, kā izmantot viņa talantus.
Nagelsmann taktiskā sistēma
Nagelsmann nav vienas sistēmas treneris — viņš pielāgo taktiku katrai spēlei. Taču viņa pamatprincipi ir skaidri: augsta prese, ātra pāreja un kreativitāte uzbrukumā. Vācija zem Nagelsmann vēlas kontrolēt spēli gan ar bumbu, gan bez tās — ambicioza pieeja, kas prasa perfektu izpildi.
Pamatsistēma parasti ir 4-2-3-1, ar Musiala un Wirtz aiz uzbrucēja. Šī formācija dod abiem talantiem brīvību kustēties un atrast telpas. Havertz priekšā ir mērķis, bet viņš arī nokrīt dziļāk, lai izveidotu skaitlisko pārsvaru centrā. Šī fluiditāte ir grūti aizsargāt.
Prese ir agresīva — Vācija vēlas atgūt bumbu augstu un ātri pāriet uzbrukumā. Kvalifikācijā viņi vidēji veica 12 augstās bumbas atgūšanas spēlē — labākais rādītājs UEFA zonā. Šī pieeja ir riskanta pret ātrām kontruzbrukumu komandām, bet, kad tā strādā, rezultāts ir dominējoša sniegums.
Standarta situācijas ir uzlabojušies zem Nagelsmann. Rüdiger un Havertz ir bīstami galvotāji, un Kimmich izpildījums no brīvsitieniem un stūra sitieniem ir precīzs. Kvalifikācijā aptuveni 22% vārtu nāca no standartiem — labs rādītājs, kas var izšķirt ciešas spēles.
Vājā vieta ir aizsardzība pret ātriem uzbrucējiem. Vācijas augstā līnija atstāj telpu aiz aizsargiem, un komandas ar Mbappé vai Vinicius Junior var to izmantot. Nagelsmann to zina un ir strādājis pie aizsardzības kompaktuma, bet šis joprojām ir riska faktors pret elites pretiniekiem.
Vēl viena potenciālā vājība ir spēle bez bumbas. Kad pretinieks kontrolē spēli, Vācija var kļūt nervoza. Viņi ir komanda, kas vēlas dominēt, un pasīvā loma nav viņu stiprā puse. Pret komandām kā Spānija vai Argentīna, kas arī vēlas bumbu, Vācija var cīnīties.
Nagelsmann ir apzinājies šo problēmu un ir ieviesis alternatīvu plānu. Dažās spēlēs Vācija var spēlēt zemāku bloku un paļauties uz kontruzbrukumiem ar Musiala un Wirtz ātrumu. Šī elastība ir jaunums — iepriekšējās Vācijas komandas to nespēja.
Komunikācija laukumā ir uzlabojusies. Kimmich ir līderis, kas organizē gan aizsardzību, gan uzbrukumu. Viņa balss ir dzirdama visā laukumā, un spēlētāji klausās. Šī līderība ir bijusi trūkums iepriekšējos turnīros, bet tagad tā ir klātesoša.
E grupa un turnīra ceļš
Vācija spēlē E grupā kopā ar Kotdivuāru, Ekvadoru un Kirasao. Šī ir grupa, kur Vācija ir skaidrs favorīts, bet draudu netrūkst. Kotdivuāra ir Āfrikas čempione ar talantīgiem spēlētājiem, un Ekvadora ir pierādījusi sevi pret Dienvidamerikas eliti. Kirasao ir vēsturiskais debitants bez reālām izredzēm.
Kotdivuāra ir galvenais konkurents par pirmo vietu. Viņu uzbrukums ar Sébastien Haller un citiem talantiem ir bīstams, un viņu aizsardzība ir organizēta. Šī būs fiziska un intensīva spēle, kur Vācija nevar atļauties relaksēties. Es prognozēju saspringtu spēli ar 2:1 vai 2:2.
Kotdivuāras trenera Emerse Faé taktika ir balstīta uz fizisko pārākumu un ātru pāreju. Viņi uzvarēja Āfrikas kausu 2024. gadā un zina, kā spēlēt lielajās spēlēs. Vācijai būs jāizmanto sava tehniskā pārākuma, lai kontrolētu spēli — ja spēle kļūst haotiska, Kotdivuāra var gūt labumu.
Interesanti, ka Kotdivuārā spēlē vairāki futbolisti no Bundeslīgas — viņi pazīst Vācijas futbolu no iekšpuses. Šī zināšana var būt priekšrocība taktiskajā sagatavošanā. Nagelsmann to apzinās un, iespējams, sagatavos pārsteigumus, lai novērstu Kotdivuāras analīzi.
Ekvadora ir komanda, kas spēlē intensīvu, fizisku futbolu. Viņi nav tehniski izcili, bet viņu darba ētika un cīņas spars var radīt problēmas. Vācija būs favorīti, bet negaidīts rezultāts nav neiespējams, īpaši ja spēle ir agresīva un fragmentāra.
Kirasao ir romantisks debitants, bet reāli — viņi nav gatavi šim līmenim. Vācijai tas būs spēle rotācijai un vārtu starpības uzlabošanai. Es sagaidu 4-0 vai 5-0 uzvaru, kas dos Nagelsmann iespēju dot minūtes rezervistiem un saudzēt galvenos spēlētājus.
Grupu turnīra prognoze — Vācija pirmajā vietā ar 7-9 punktiem. Neizšķirts pret Kotdivuāru vai Ekvadoru ir iespējams, bet zaudējums būtu pārsteigums. Izslēgšanas ceļš no E grupas pirmās vietas ir labvēlīgs — 32. kārtā un astotdaļfinālā, iespējams, vidusklases pretinieki.
Spēļu kalendārs E grupā ir sabalansēts. Pirmā spēle pret Kirasao ļaus Vācijai iesildīties bez pārlieka spiediena. Otrā spēle pret Ekvadoru būs fiziskāks tests. Trešā spēle pret Kotdivuāru, iespējams, būs par grupas pirmo vietu — svarīga spēle, kas noteiks izslēgšanas ceļu.
Interesanti, ka Vācijas izslēgšanas ceļš no E grupas pirmās vietas varētu izvairīties no lielākajiem favorītiem līdz ceturtdaļfinālam vai pat pusfinālam. Tas ir priekšrocība — iespēja iegūt ritmu un pārliecību pirms izšķirošajām spēlēm. Nagelsmann to noteikti ņems vērā savā stratēģijā.
Vēsture un četru zvaigžņu mantojums
Vācija ir četrkārtēja Pasaules kausa čempione — 1954, 1974, 1990, 2014. Šis skaits viņus ierindo blakus Itālijai un aiz tikai Brazīlijas. Vācijas futbola vēsture ir rakstīta ar dzelzs gribu un taktisko disciplīnu — vērtībām, kas definē nāciju. Bet pēdējo gadu neveiksmes ir satricinājušas šo mantojumu.
2014. gada triumfs Brazīlijā bija kulminācija — 7:1 pusfināls pret saimniekiem un fināla uzvara pret Argentīnu. Šī komanda ar Müller, Kroos, Özil un Neuer bija varbūt labākā Vācija vēsturē. Taču pēc tam sākās kritums — 2018. un 2022. gada katastrofas parādīja, ka pat lielākās izlases var zaudēt savu ceļu.
2018. gadā Krievijā Vācija zaudēja Meksikai un Dienvidkorejai — rezultāti, kas šokēja pasauli. Titula aizstāvēji neizgāja no grupas, un tas bija pazemojums. Trenera Joachim Löw lēmumi tika kritizēti, un komandas atmosfēra bija toksiska. Šī pieredze atstāja rētas, kas joprojām ir jūtamas.
2022. gadā Katarā situācija atkārtojās — zaudējums Japānai un neizšķirts pret Spāniju noveda pie agrīnas izkritības. Hansi Flick nevarēja mainīt kultūru, kas bija problēma, un viņš tika atlaists. Nagelsmann iecēlums bija mēģinājums sākt no nulles ar pilnīgi jaunu pieeju.
Interesanti, ka 2014. gada čempioni vairs nav sastāvā. Müller, Kroos, Özil — visi ir pensijā vai izlasuši no izlases. Šī ir pilnīgi jauna paaudze, kas nav emocionāli saistīta ar pagātnes neveiksmēm. Viņi var sākt tīru lapu un rakstīt savu vēsturi.
Nagelsmann iecēlums ir mēģinājums atjaunot šo mantojumu ar jaunām metodēm. Viņš nav klasisks vācu treneris — viņš ir modernāks, elastīgāks un komunikablāks. Bet viņš ciena tradīcijas un saprot, ko nozīmē pārstāvēt Vāciju. Šī kombinācija ir cerīga jaunajai ērai.
Vācijas fani ir skeptiski pēc pēdējiem turnīriem, bet Euro 2024 mājās atjaunoja zināmu optimismu. Spēle pret Spāniju ceturtdaļfinālā bija pierādījums, ka šī komanda var sacensties ar labākajiem. Zaudējums pagarinājumā nebija apkaunojums — tā bija cīņa līdz pēdējam.
Mājās stadionos bija 70 000 fanu, kas dziedāja un atbalstīja komandu. Šī atmosfēra atgādināja 2006. gada Pasaules kausu, kad Vācija bija saimniece un sasniedza pusfinālu. Lai gan 2024. gadā tituls neizdevās, sajūta bija citāda — optimisms aizstāja pesimismu, un ticība atgriezās.
Svarīgi atzīmēt, ka Vācijas futbola infrastruktūra joprojām ir viena no labākajām pasaulē. Bundeslīga producē talantus ar regulitāti, un akadēmiju sistēma ir efektīva. Musiala, Wirtz, Havertz — visi ir produkti no šīs sistēmas. Nākotne ir spoža, pat ja pagātne ir bijusi sarežģīta.
Vācijas mentalitāte turnīros vienmēr ir bijusi stipra. Viņi nekad nepadodas un cīnās līdz pēdējai minūtei. Šī tradīcija ir dzīva arī jaunajā paaudzē — Euro 2024 spēlē pret Šveici viņi izglābās 92. minūtē, demonstrējot raksturu. Nagelsmann ir iemiesojis šo mentalitāti komandā.
Koeficienti un prognozes
Vācijas koeficienti turnīra uzvarai ir ap 9.00-11.00, kas viņus ierindo piektajā līdz septītajā vietā favorītu rangā. Tas ir zemāks nekā Francija, Anglija vai Argentīna, bet atspoguļo viņu potenciālu. Manā vērtējumā šie koeficienti piedāvā zināmu vērtību — ja tic Nagelsmann transformācijai, Vācija var būt zemāk novērtēta.
E grupas uzvaras koeficients ir ap 1.40-1.50 — augstāks nekā citiem favorītiem, kas atspoguļo Kotdivuāras un Ekvadoras draudus. Es redzu nelielu vērtību šajā likmē, ja tic Vācijas dominancei grupā.
Musiala vai Wirtz kā labākā jauno spēlētāju balvas kandidāti ir interesantas ilgtermiņa likmes. Viņu koeficienti ir ap 8.00-12.00, un, ja Vācija iet tālu, viens no viņiem noteikti būs uzmanības centrā. Šīs balvas bieži tiek piešķirtas turnīra pārsteiguma komandu zvaigznēm.
Mana personīgā prognoze — Vācija sasniedz ceturtdaļfinālu vai pusfinālu. Viņu kvalitāte ir pietiekama, lai dominētu grupā un uzvarētu pirmās izslēgšanas spēles. Tituls ir iespējams, bet konkurence no Francijas, Anglijas un Argentīnas ir sīva. Es ierindoju Vāciju kā tumšo zirgu — komandu, kas var pārsteigt.
Detalizētāka prognoze: grupu turnīrs — 7-9 punkti, pirmā vieta; 32. kārta — uzvara; astotdaļfināls — uzvara, bet iespējams saspringts; ceturtdaļfināls — šeit tests kļūst nopietns. Ja Vācija sasniedz četriniekus, viņu varbūtība uzvarēt turnīru ir ap 20-25%.
Galvenie riska faktori Vācijai ir pieredzes trūkums izslēgšanas spēlēs un aizsardzības stabilitāte. Musiala un Wirtz ir brīnišķīgi talanti, bet viņi vēl nav uzvarējuši lielo turnīru. Kā viņi reaģēs uz spiedienu izšķirošajā momentā? Šis jautājums paliks bez atbildes līdz turnīram.
Vēl viens riska faktors ir traumas. Ter Stegen veselība, Musiala fiziskā forma — šīs ir bažas, kas var ietekmēt turnīra rezultātu. Nagelsmann ir sagatavojis rezervistus, bet kvalitātes kritiens būtu manāms, ja galvenie spēlētāji iztrūkst.
Tomēr, ja viss iet pēc plāna, Vācija var pārsteigt. Viņu potenciāls ir neierobežots, un Nagelsmann zina, kā maksimizēt to. Tituls ir iespējams, bet būs nepieciešams perfekts turnīrs — un mazliet veiksmes.
Derību iespējas Vācijas spēlēs
Analizējot Vācijas spēles no derību perspektīvas, es redzu vairākas interesantas iespējas. Vācijas spēles stils ir uzbrūkošs un atvērts, kas nozīmē, ka spēlēs parasti ir daudz vārtu un iespēju.
Pirmā iespēja ir “Over 2.5 vārti” Vācijas spēlēs. Viņu uzbrukuma kvalitāte un agresīvā pieeja nozīmē, ka viņi iesit daudz. Kvalifikācijā vairāk nekā 80% spēļu bija ar trīs vai vairāk vārtiem. Koeficienti ap 1.70-1.85 ir pieņemami šādam scenārijam.
Otrā iespēja ir Musiala vai Wirtz kā jebkurā laikā vārtu guvēji. Viņu koeficienti ir ap 2.50-3.00 katrā spēlē, kas atspoguļo viņu lomu uzbrukumā. Abi ir spējīgi iesist no distances vai pēc kombinācijām — vērtīgas likmes ar pieņemamu risku.
Trešā iespēja ir ilgtermiņa — Vācija sasniedz pusfinālu. Koeficienti ap 3.50-4.50 atspoguļo aptuveni 22-28% varbūtību. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir augstāka — ap 30-35%, ja ņem vērā Nagelsmann efektu un jauno spēlētāju kvalitāti.
Ceturtā iespēja ir specifiskāka — Vācija gūst vismaz 3 vārtus pret Kirasao. Koeficienti ap 1.50-1.60 šādam scenārijam ir drošāki, bet ar zemāku atdevi. Kirasao aizsardzība nav gatava šim līmenim, un Vācija to izmantos.
Piektā iespēja ir saistīta ar spēļu dinamiku — Vācija vada pēc pirmā puslaika vismaz divās no trim grupu spēlēm. Viņu agresīvais sākums un augstā prese nozīmē, ka viņi bieži atrod ceļu uz vārtiem ātri. Koeficienti ap 2.00-2.30 šādam iznākumam ir interesanti.
Sestā iespēja ir Havertz kā labākais vācu bumbinieks turnīrā. Viņa loma kā centrālais uzbrucējs nozīmē, ka viņš būs galvenais mērķis uzbrukumos. Koeficienti ap 3.50-4.00 šādam scenārijam ir pievilcīgi, ja tic viņa formai.
Septītā iespēja ir eksotiskāka — Vācija sasniedz finālu. Koeficienti ap 6.00-8.00 atspoguļo aptuveni 12-17% varbūtību. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir augstāka — ap 18-22%, ja ņem vērā izslēgšanas ceļa labvēlību un komandas potenciālu.
Astotā iespēja ir saistīta ar individuālajiem tirgiem — Musiala ar vairāk nekā 4 asistēm turnīrā. Viņa radošā loma nozīmē, ka viņš bieži būs pēdējais piespēlētājs pirms vārtiem. Koeficienti ap 3.00-4.00 šādam scenārijam ir interesanti.
Vācija Pasaules kausā 2026 ir komanda transformācijā. Nagelsmann ir izveidojis jaunu identitāti, kas balstīta uz jauniem talantiem un modernu pieeju. E grupa ir izaicinājums, bet Vācija ir favorīti. Izslēgšanas spēlēs viņu potenciāls ir neierobežots — bet arī riski ir reāli. Es ticu, ka Vācija var pārsteigt, bet viņiem būs jāpierāda, ka pēdējo gadu neveiksmes ir pagātnē.
Latvijas skatītājiem Vācija ir īpaši interesanta — ģeogrāfiski un kultūrāli tuva valsts ar spēcīgām futbola tradīcijām. Daudzi latvieši sekos Vācijas spēlēm, un viņu panākumi vai neveiksmes rezonēs arī mūsu reģionā. Nagelsmann eksperiments ir aizraujošs stāsts, neatkarīgi no iznākuma.
Piektā zvaigzne Vācijas krekla ir reāla iespējamība, ja viss sakrīt — forma, veselība un veiksme. Musiala un Wirtz var kļūt par šī turnīra zvaigznēm, un Vācijas atdzimšana būtu viens no lielākajiem stāstiem futbola vēsturē. Es ar nepacietību gaidu, kā šī komanda sevi parādīs Ziemeļamerikā.